sintija_katkevica_stiepsanas_28dienas.jpg

Stiepšanās pēc treniņa

Stiepšanās pēc treniņa – vai tas ir vajadzīgs?

Stiepšanās pēc treniņa ir absolūti nepieciešama! Stiepšanās ir viens no svarīgākajiem un ļoti bieži tomēr aizmirstajiem treniņa elementiem. Stiepšanās ne tikai veicina uzlabotu asins pieplūdi muskuļiem, bet arī palīdz padarīt muskuļus vairāk elastīgus. Tādā veidā tiek attiecīgi uzlabota arī kustību amplitūda.

Stiepšanās pēc treniņa ir ļoti svarīga, jo tā palīdz mazināt sāpes un sasprindzinājumu, uzlabo asinsriti un dziļās muskuļu funkcijas.

Pēc intensīva treniņa, muskuļi ir saspringti un var būt sāpīgi. Stiepšanās palīdz samazināt šīs radušās sāpes un sasprindzinājumu, un var arī samazināt risku attīstīt muskuļu traumas un ievainojumus.

Stiepšanās, kā iepriekš minēju arī palīdz uzlabot asinsriti muskuļos un nodrošina, ka skābeklis un barības vielas tiek piegādātas muskuļos, lai tos atjaunotu pēc treniņa.

Kā pareizi būtu jāveic stiepšanos?

Lai gan stiepšanās ir svarīga, tā ir jāveic pareizi – pirms vai pēc treniņa pirms tam obligāti iesildoties – muskuļus ir nepieciešams iesildīt, lai tos stiepjot nesatraumētu jeb “nesavilktu”.

Vai pastāv vairāki stiepšanās veidi?

Izplatītākie stiepšanās veidi:

  1. Static stretching (statiskā stiepšanās) – šis ir visbiežāk izmantotais stiepšanās veids, kurā muskuļi tiek stiepti uz noteiktu laiku, parasti 20-30 sekundes. Muskuli stiepjam, veicot izelpu;
  2. Dynamic stretching (dinamiskā stiepšanās) – dinamiskā stiepšanās ir kustību sērija, kurā muskuļi tiek stiepti un atslābināti, lai sagatavotos treniņam;
  3. Ballistic stretching (ballistiskā stiepšanās) – šis stiepšanās veids izmanto strauju muskuļu stiepšanu līdz maksimālajam sasprindzinājumam. Šis stiepšanās veids ir nevēlams un var izraisīt traumas, tāpēc to neiesaka.

Kad no stiepšanās vajadzētu izvairīties?

No stiepšanās vajadzētu izvairīties, ja:

  1. Ir akūtas sāpes un ievainojumi – stiepšanās var pasliktināt akūtas sāpes un ievainojumus, tāpēc ir svarīgi veikt stiepšanos tikai pēc sāpju un ievainojumu izārstēšanas;
  2. Ir muskuļu un saišu trauma – stiepšanās var pasliktināt muskuļu un saišu traumu, tāpēc tās sākumā ir jāārstē;
  3. Ir vēdera orgānu slimības – dažos gadījumos, piemēram, ar vēdera orgānu slimībām, stiepšanās var pasliktināt stāvokli, tāpēc šādos gadījumos ieteicams konsultēties ar ārstu;
  4. Ir grūtniecība – dažām sievietēm grūtniecības laikā stiepšanās var būt nevēlama vai pat kaitīga, tāpēc ir svarīgi konsultēties ar ārstu, pirms veikt stiepšanos.

Lai izvairītos no nevēlamām sekām, ir svarīgi sākumā konsultēties ar ārstu, ja rodas jebkādi jautājumi vai bažas par stiepšanos vai fizisko aktivitāti kopumā.