Kas ir vidusjūras diēta?
Vidusjūras diēta ir diēta, kas sastāv no pamatā tradicionālajiem ēdieniem, ko lieto Vidusjūras reģionā. Šī diēta ietver tādus produktus kā dārzeņus, augļus, pilngraudu produktus, zivis, jūras veltes, olīveļļu, gaļu, olas, piena produktus. Būtībā šī diēta no citām diētām atšķiras ar to, ka netiek ierobežota kāda pārtikas grupa. Piemēram, netiek izslēgti piena produkti vai gaļa.
Vidusjūras diēta ir bagāta ar antioksidantiem un omega-3 taukskābēm, kas var palīdzēt uzlabot sirds un asinsvadu veselību un samazināt iekaisuma procesus organismā. Antioksidanti tiek uzņemti ar dārzeņiem, augļiem, ogām, savukārt omega – 3 taukskābes ar zivīm un jūras veltēm.
Vai vidusjūras diēta palīdz zaudēt svaru?
Vidusjūras diēta var palīdzēt arī zaudēt svaru, bet būtībā tas notiek uz tā rēķina, ka tiek pāriets uz vienkārši veselīgāku ēšanu – sabalansētu pārtikas produktu izvēli.
Kā jau minēju, Vidusjūras diēta ir bagāta ar dažādām pārtikas grupām, kas var sniegt ieguvumus veselībai. Turklāt Vidusjūras diēta ir ieteicama cilvēkiem, kas vēlas uzturēt veselīgu ķermeņa svaru un uzlabot savu vielmaiņu. Šo diētu bieži uzskata arī par dzīvesveidu, nevis par īslaicīgu diētu, jo tā pati par sevi ir sabalansēta un daudzveidīga.
Tā kā Vidusjūras reģions ir plašs un aptver daudz valstis, tad diētas pamata ēdieni un patērētie produkti var atšķirties atkarībā no konkrētās valsts un reģiona. Piemēram, Grieķijā un Itālijā galvenokārt tiek lietoti dārzeņi, olīveļļa un zivis. Savukārt Spānijā lielāks uzsvars tiek likts uz gaļu un olām.
Vai Vidusjūras diēta var uzlabot veselību?
Vidusjūras diētu iesaka cilvēkiem arī tāpēc, ka tā ir saistīta ar zemāku diabēta, insulta un audzēju risku, jo uzturā tiek uzņemti daudz tik ļoti organismam nepieciešamie mikroelementi un antioksidanti. Turklāt, daži pētījumi ir norādījuši, ka Vidusjūras diēta var samazināt depresijas un trauksmes simptomus, kā arī uzlabot garastāvokli.
Mans viedoklis par Vidusjūras diētu…
Es personīgi uzskatu, ka Vidusjūras diēta būs viena no vērtīgākajām diētām uzreiz aiz augu valsts diētas (plant based), ja saprātīgā, mērenā daudzumā tiek patērēta zivs, olas un piena produkti, savukārt gaļa tiek izslēgta vispār. Šāda tipa plānu es piedāvāju arī savos notievēšanas projektos, kurus organizēju katru mēnesi. Piedāvāju divas opcijas, kā notievēt – vai nu ar augu valsts uzturu, vai otru – standarta, kurā ir zivis, olas un piena produkti, bet nav gaļa.
Ielikšu atsauces uz vairākiem informācijas avotiem, kur var izlasīt informāciju par to, kā gaļa var ietekmēt veselību:
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojums par gaļas kancerogēno iedarbību – https://www.who.int/features/qa/cancer-red-meat/en/
Pasaules Kardioloģijas federācijas (PKF) paziņojums par pārtikas izvēli un kardiovaskulāro slimību novēršanu – https://world-heart-federation.org/news/ehn-releases-their-paper-transforming-european-food-and-drink-policies-for-cardiovascular-health/
Pasaules Kardioloģijas asociācijas (PKA) paziņojums par pārtikas izvēli un kardiovaskulāro slimību novēršanu – https://world-heart-federation.org/resource/state-heart-cvd-report/
Amerikas Kardioloģijas biedrības paziņojums par pārtikas izvēli un kardiovaskulāro slimību novēršanu – https://www.heart.org/en/healthy-living/healthy-eating/eat-smart/nutrition-basics/aha-diet-and-lifestyle-recommendations
Visi šie avoti norāda uz to, ka liels daudzums gaļas, īpaši sarkanas gaļas, var palielināt kancerogēnu un kardiovaskulāro slimību risku. Pasaules Kardioloģijas asociācija iesaka aizvietot gaļu ar augu izcelsmes olbaltumvielām, piemēram, uzturā vairāk lietot pākšaugus, riekstus, lai lai nodrošinātu sabalansētu uzturu.